Filmā chernobyl diaries jeb černobiļas dienasgrāmata ir stāsts par kādu tūristu grupu, kura dodās ekstrēmā piedzīvojumā uz neapdzīvoto vietu, kur notikusi kodolreaktora katastrofa. Pilsēta ir pamesta tāda kāda nu tā ir, jo cilvēki paspējuši paņemt tikai svarīgāko un viss parējais palicis. Tūtistu grupu ekspedīcijā vedīs kāds pieredzējis gids, kurš nodarbojās ar ekstrēmo tūrismu. Ceļā gadās sarežģījumi, jo šoreiz viņi netiek ielaisti teritorijā, lai gan viņu gids taisnojās, ka tā nekad nav bijusi problēma. Lai nu kā, gids zin citu ceļu, jo pilsētā var iebraukt pa diviem ceļiem. Nokļūstot pilsētā sākās tūrisms un var beidzot aplūkot visas neapdzīvotās vietas, skolas, parkus, mājas. Taču notiek dīvainas lietas un šeit sākās viņu patiesais piedzīvojums.
Filma chernobyl diaries, nav no tām sliktākajām filmam, taču noteikti neierindojās starp tām, kuras var skatīties vairākas reizes vai arī paliek atmiņā. Šāda tipa filmas noskātās un drīz vien aizmirst par viņu eksistenci. Sižets, protams, bija interesants, taču prasījās nedaudz vairāk darbības. Nekas tāds īpaši pārdabisks filmā nenotika.
Filmā ir redzama černobiļa, kāda tā ir palikusi un pamesta pēc katastrofas. Domāju, ka černobiļa kādreiz varētu būt labs tūrisma objekts. Patiesībā, jau arī tagad ir iespējams piedalīties speciālās ekskursijās, taču tas nav īpaši izplatīts un tomēr tur vēl pastāv ievērojama radiācija. Piedaloties speciālajā ekskursijā ir jāparaksta papīri, ka pilnībā apliecini to, ka pats par savu rīcību uzņemies pilnu atbildību. It kā jau saka, ka īslaicīgi uzturoties radiācijas vietā, nekādu baigo iespaidu uz veselību tas neatstāj, taču kā ir īstenībā grūti pateikt. Es tur brauktu tikai, tad ja radiācijas līmenis būtu normāls, jo risks tomēr ir risks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru