Fizikas formulas mērvienības

Neliels ieskats fizikas formulu mērvienībās, domāju, ka šis materiāls varētu kādam noderēt, tāpēc to šeit ievietoju. Zinu, ka pirms daudziem gadiem, pašam bija nepieciešams dažāda tipa mērvienības, lai veiksmīgi varētu aprēķināt uzdevumus fizikā, taču nekur tā īsti nebija iespējams dabūt un visas grāmatas no bibliotēkas jau bija paņemtas. Fizikā galvenais noteikums, lai veiksmīgi aprēķinātu visus uzdevums ir nepieciešama formula, mērvienības un spēja saprast, kurā brīdī jāpielieto konkrētā mērvienība, tā ir veiksmes atslēga uz pareizi atrisinātu fizikas uzdevumu. Ceru, ka kādam šīs mērvienību lapas noderēs. Kopumā ir iekļautas šāda tipa mērvienības - Si sistēmas pamatmērvienības, atvasinātās mērvienības, decimāldaudzkārtņi un decimāldaļas, fizikālo lielumu mērvienības.

Vēl citas fizikas formulas

Pascal uzdevumi un to atrisinājumi

1. Pascal uzdevums
Programmā ievadīt teksta failu , veikt tā apstrādi un apstrādes rezultātu izvadīt citā teksta failā. Ja ievades failā divas viena otrai sekojošas rindas ir vienādas, tad izvades failā atstāt tikai vienu rindu 

program Lab1;
uses Wincrt;
var InpFile, OutFile: text;
OutFileName: string;
temp,rinda :string;
const InpFileName='lab1.txt';
begin
  clrscr;
  Assign (InpFile, InpFileName);
  Reset (InpFile);
  writeln ('Ievadi faila nosaukmu!');
  readln (OutFileName);
  Assign (OutFile, OutFileName);
  Rewrite (OutFile); rinda := '';
  writeln('Faila saturs : ');
  while (not EOF (InpFile)) do
  begin readln (InpFile, rinda);
    writeln (rinda);

    if (temp=rinda) then
      continue;
   temp := rinda;
   writeln (outfile,'Apstraadaatais teksts = ''' + rinda + '''');
  end;

close (InpFile);
close (OutFile);
readkey;
end.


2. pascal uzdevums
Galvenajā programmā no TEXT faila ievadīt integer masīvu 20 elementi. Izvadīt ievadīto masīvu uz ekrāna un citā TEXT failā. Atrast masīva divu mazāko elementu summu. Ja summa ir mazāka par 10, sakārtot masīvu augošā secībā. Procedūras darba rezultātu un modificēto masīvu izvadīt uz ekrāna un TEXT failā. Masīva apstrādi veikt ar iekšējo procedūru. Risinājumu veikt ar 3 līmeņu programmu. Paredzēt datu nodošanu caur parametriem un kopējiem (globāliem) mainīgajiem. Datus no faila drīkst ievadīt tikai vienu reizi. Apakšprogrammas nedrīkst saturēt ievada/izvada operatorus.

program Lab2;
uses Wincrt;
const ElSk=20;
InpFileName='lab2.txt';
type MyMas=array[1..ElSk] of integer;
var ms: MyMas; InpFile, {Ievada datu fails} OutFile {rezultatu fails} :TEXT; i, summa2 : integer; ch : char; OutfileName: string;
label TESTING, ENDING;

procedure BUBLE( var a: MyMas);
 var i, j, temp : integer;
 begin for i:=1 to ElSk-1 do
 for j:=i+1 to ElSk do
 if a[i]< a[j] then
 begin temp:= a[i];
 a[i]:=a[j];
 a[j]:=temp;
 end;
 end;

{BUBLE}

 procedure PROCMAS( var a: MyMas; var S2: integer);
 var i : integer;
 function SUM2(A:MyMas):integer;
 var i, sum : integer;
 begin BUBLE(A);
 sum:=0;
 for i:=elsk-1 to elsk do
 sum:=sum+a[i];
 SUM2:=sum;
 end ;
 begin
 S2 := sum2(a);
 if (S2<10) then BUBLE(a);
  end;

begin
  Assign(InpFile, InpFileName );
  Reset(InpFile);
  writeln(' ievadi rezultata faila vaardu');
  readln(OutFileName);
  assign(OutFile, OutFilename);
  rewrite(OutFile);

TESTING: CLRSCR;

  for i:=1 to ElSk do Read(InpFile, ms[i]);
  if EOF(InpFile) then goto ENDING;

  writeln( 'Ievaditie dati');

  for i:=1 to ElSk do begin
      write('         "', i:2,'" ', ms[i]:4, '  ');
      write(Outfile, ms[i]:3);
  end;

  PROCMAS( ms, summa2);

  writeln(Outfile);
  writeln( 'Divu mazako masiva elementu summa ir ', summa2);
  writeln(Outfile, 'Divu mazako masiva elementu summa ir ', summa2);
  writeln('REZULTATA MASIVS');

  for i:=1 to ElSk do begin
      write('         "',i:2,'" ', ms[i]:4, '  ');
      write(Outfile, ms[i]:3);
  end;

  writeln(' Ievadi y vai Y lai turpinatu vai ko lai beigtu');
  readln(Ch);

  if (ch='Y') or (ch='y') then begin
    write(Outfile, Char(13)+Char(10));
    goto TESTING;
  end;

  ENDING: close(InpFile); close(OutFile);

end.



Lūk pieejami divi pascal uzdevumi, ja ir vajadzīgi padomi vai palīdzība pascal uzdevumu risināšanā,tad rakstiet. Teorētiski ir pieejami vēl vairāk pascal uzdevumi, ja būs kādam interese varu publicēt.

Excel macros examples

Excel piedāvā diezgan daudz iespēju, taču ne vienmēr visi tās izmanto. Cilvēki, kuri ik dienā strādā ar lielām datu tabulām iespējams, ka ir dzirdējuši par pivot tabulām, kurās ir iespējams veikt kolonnu filtrēšanu un datu atlasīšanu. Taču papildus visam šim vēl ir daudz un dažādas iespējas, kuras atvieglo darbu ar datiem. Piemēram, izveidojot excel macros, ar nelilu koda gabalu ir iespējams veikt datu atlasīšanu pēc dažādiem nosacījumiem, veikt sarežģītus aprēķinus un vel daudz ko citu. Ir iespējams izveidot dažādas simulācijas, ar pogām, kur notiek dažādu datu aprēķināšana. Visas šīs iespēja atvieglo darbu ar excel tabulām, ja tajās ir diezgan daudz datu.

Zemāk pievienošu nelielu excel macros fragmentu, lai varētu aplūkot kādā veidā, tad tiek rakstīts macros kā arī pieraksts jeb sintakse būs redzama. Blakus būs komentāri, lai aptuveni saprastu, kas tiek darīts.

Sub Macro1()                // šis ir excel macros nosaukums

a = 2
b = 2
rindas = Cells(2, 18).Value

// a, b un rindas ir konstantes, kur rindas ir kopējais rindu skaits, bet a un b ir rinda no, kuras jāsak skatīties ieraksti.

For i = 2 To kolonnas + 1                     // šeit sākās cikls, kur iet cauri visam rindām
  If (Cells(i, 25).Value = 1) And (Cells(i, 7).Value = 1) Then                      // vertību pārbaude
    Cells(a, 30).Value = Cells(i, 22).Value
    Cells(a, 31).Value = Cells(i, 23).Value
    Cells(a, 32).Value = Cells(i, 24).Value

  a = a + 1   // rindas indekss palielinās tikai, tad, ja iepriekš ir izpildjies nosacījums
End If

If Cells(i, 25).Value = 1 Then
  If Cells(i, 20).Value <> Cells(b - 1, 28) Then
    Cells(b, 27).Value = Cells(i, 19).Value
    Cells(b, 28).Value = Cells(i, 20).Value
    Cells(b, 29).Value = Cells(i, 21).Value

    b = b + 1  // līdzīgi kā iepriekš, rindas indekss palielinās tikai, tad, ja izpildās nosacījums
End If
End If

Next i            // palielina cikla mainīgo i par viens

End Sub



Kopumā pārbaudes tiek veiktas, lai atsijātu nevajadzīgos datus, piemēram, vienādos datumus konkrētam cilvēkam. Ejot cauri ciklā visām rindām, ir ātri iespējams dabūt nepieciešamos datus. Aptuveni šādā veidā ir iespējams izmantot excel macros, taču tas nav viss, vēl ir daudz un dažādi pielietojumi. Kā jau iepriekš minēju, tad iespējams izveidot pogas, ar kuru palīdzību tiek izsaukt konkrēts macros un attiecīgi tas veic nepieciešamo darbību. Sintakse vairāk vai mazāk ir tāda pati kā citam programmēšanas valodām, nekas īpaši sarežģīts nav tīri loģiskās operācijas.

Kā rakstīt cv

Parasti cilvēki, kuri pirmo reizi meklē darbu ar cv, viņiem rodas jautājums, kā rakstīt cv? Cv noteikti nevajadzētu pārlieku pārspīlēt par to, ko Jūs mākat, taču ne vienmēr ir jāraksta taisnība par to, ko Jūs mākat patreiz, jo ir lietas, kuras var ātri apgūt, piemēram, izlasot teorētisko informāciju vai izejot dažu dienu kursu, kurās Jūs pilnībā sagatavos. Es nezinu vai mans cv rakstīšanas stils ir pareizs, taču 80 % gadījumā no sūtītajiem cv esmu saņēmis atbildi un tādā veidā arī dabūjis darbu, kas man patiešām patīk. Nav noslēpums, ka daudziem darba devējiem ir svarīgi, lai Jums būtu darba pieredze, taču ir neliela nianse, ka daudziem iegūtā izglītība, kura ir saistīta ar darba piedāvājumu, citreiz izrādās pat svarīgāks iemesls. Piemēram, cilvēks, kurš tiko ir pabeidzis mācīties un ieguvis bakalaura grādu vai maģistra grādu, viņam dažreiz ir daudz lielāka iespēja atrast darbu nekā cilvēkiem vecumu grupā no 35 uz augšu. Pirmkārt, tikko pabeidzis mācības, students ir ar svaigu galvu un zināšanas nekur nav pazudušas, otrkārt cilvēks ir jauns un varbūt ne tik prasīgs pret algu, jo nav darba pieredzes un uz karjeras kāpnēm ir gandrīz pašā apakšā.


Tātad, kā rakstīt cv, lai Jums atbildētu uz vēstuli. Noteikti ir nepieciešams norādīt visus datus par Jums, vārds, uzvārds, personas kods, telefons, e-pasts. Jānorāda iegūtā izglītība, kā arī var norādīt izglītību, kura vēl nav iegūta, bet patreiz mācieties. Kā arī var norādīt skolas jeb kursus, kuros ir iegūti kaut kādi sertifikāti vai apliecinoši dokumenti par zināšanām. Protams, nav vērts norādīt, ka esat ieguvis papildus izglītības dokumentu par dzīvniekiem, ja sūtat cv par darba piedāvājumu elektriķim. Cv nav vērts norādīt visu, ja tas nav par tēmu. Noteikti vajadzētu norādīt arī valodas prasmes un, protams, būtu labi, ja tādas tiešām arī būtu.

Kā rakstīt cv saistībā ar valodu prasmēm?
Piemēram, man valodas prasmes nekad nav bijušas labas, taču es saprotu, ko man saka, māku lasīt, bet problēmas ir rakstīt un runāt, tādēļ es norādīju, ka valodas prasmes man ir apmierinošas. Savā ziņā ķeksīti var ievilkt, jo valodas zini, varbūt ne tk labi, taču vismaz primitīvi. Pie iegūtās izglītības var norādīt arī autovadītāja apliecību, ja tāda ir iegūta, jo daudziem darba devējiem arī tas ir svarīgi. Mūsdienās vispār autovadītāja apliecība ir svarīga. Pēdējā punktā, noteikti vajadzētu aprakstīt pieredzi saistībā ar piedāvāto darbu. Citreiz, ja ir prasīts pievienojiet arī motivācijas vēstuli, kādēļ tieši vēlaties strādāt šajā darba nozarē. Motivācijas vēstule arī daudz, ko var ietekmēt.

Kā rakstīt motivācijas vēstuli?
Principā jāraksta sakumā ir tas, kādēļ vēlaties šo amatu. Pēc tam variet aprakstīt arī savu pieredzi šajā amatā, variet minēt savu izglītību un kādēļ to ieguvāt, respektīvi, ka Jums tas viss ļoti interesē.

Darba aizsardzības līdzekļi

Ir daudz un dažādi darba aizsardzības līdzekļi, bet šoreiz ies runa par tādiem, kas attiecās uz darba vietu. Tātad svarīgi, lai darba vietā būtu veikta instruktāža, izieta obligātā veselības pārbaude, ja tāda ir nepieciešama. Parasti obligātā veselības pārbaude ir nepieciešama, ja darbs ir augstumā, fizisks darbs jeb citos gadījumos. Darba vietā noteikti vajadzētu atrasties pirmās palīdzības aptieciņai. Ja tiek lietoti instrumenti, tad tiem ir jābūt atbilstošiem un pilnībā drošiem, kā arī jābūt telpās labai elektrodrošībai un ugunsdrošībai. Katrā ēkā ir jābūt evakuēšanās plānam. Gadījumā, ja Jūs atrodaties specializētās telpās, kurās nedrīkst veikt zināmas darbības, tad obligāti ir jābūt aizlieguma zīmēm un plakātiem, lai netiktu veiktas nevēlamas darbības. Situācijā, kad telpās ir trauksmes signāli, tie noteikti būtu jāpārbauda vismaz reizi gadā, vai tie strādā korekti. Telpās noteikti vajadzētu būt zīmēm, kuras rāda uz izeju, lai cilvēks, kurš atrodas šajās telpās pirmo reizi neapjuktu un zinātu uz kuru pusi doties. Darba apģērbam arī būtu jābūt atbilstošam, piemēram, ir gadījumi, kad ir nepieciešams specializēts apģērbs, piemēram, zābaki ar metāla purngaliem, lai nesavainotu kājas, ja uzkrīt kaut kas smags vai arī strādājot ar lāpstu nejauši iecērt kājā. Darba apģērbam ir jāpievērš liela uzmanība, lai tas pilnībā būtu atbilstošs konkrētai darba videi, bet tai pašā laikā arī ērts. Protams, katrā darba vietā var būt arī savi individuālie darba aizsardzības līdzekļi, taču ņemot vērā visus standartus, kā piemēram, ugunsdrošība, elektrodrošība.

Pirms tiek uzsākts darbs, noteikti ir jāsaņem no darba devēja vai kādas citas pilnvarotas personas, darba drošības instrukcija, noteikumi.

Nenoteiktais integrālis

Daži uzdevumu piemēri ar nenoteikto integrāli, risinājums ar atbildēm.

24. varianta uzdevumi ar atrisinājumiem. Citu variantu uzdevumi ir ļoti līdzīgi, ja var izprast risinājumu, tad nebūs problēma atrisināt arī citus uzdevumu variantus ar nenoteikto integrāli. Nenoteiktais integrālis nav īpaši sarežģītāks par atvasināšanas uzdevumiem Augstākā matemātika agrāk likās diezgan sarežģīta, bet patiesībā visi šie uzdevumi ir diezgan elementāri, viss, kas ir nepieciešams, pamata formulas, pēc kurām tad arī tiek veikti risinājumi..

Laboratorijas darbi fizikā paraugs

Šeit būs pieejami daži laboratorijas darbi fizikā, kuri varētu noderēt tīri informatīvi un kalpot kā paraugs. Pirmais ir 3.7 laboratorijas darbs, kurā ir jāveic mērījumi dažādiem krāsu spektriem ar speciālu iekārtu.

Nākamais ir laboratorijas darbs fizikā 3.2.2, kurā var apskatīties tikai risinājumu, sākuma dati nav pieejami.

Difrakcija - fizika

Gaismas difrakcija ir jebkura novirze no gaismas viļņu taisnvirziena izplatīšanās, ja novirzīšanās nav saistīta ar staru laušanu, atstarošanos, nolieci. Difrakcija ir bez nolieces vidē, kurai ir nepārtraukti mainīgs gaismas laušanas koeficients, gaismas izkliedi vidē, kurā ir citas vielas sīkas daļiņas, kurā gaismas koeficients ievērojami mainās jau gaismas viļņa garuma robežās.

Notiekot difrakcijai, gaisma nonāk ģeometriskās ēnas pusē.
Pavisam ir divu veidu difrakcijas - frenela un fraunhofera. Frenhela difrakcija ir sfēriska un plakanu viļņu difrakcija, galīgā attālumā no šķēršļa. Taču fraunhofera gaismas difrakcija atrodas lielos attālumos no šķēršļa.
Heigensa princips ir tāds, ka katrs viļņa frontes punkts ir sekundāro viļņu avots. Katrā viļņa frontes punktā, vilnis izplatās virzienā no sekundārā viļņa centra uz punktu, kurā tas saskaras ar apliecējvirsmu. heigensa princips palīdz noskaidrot kā gaisma nonāk ģeometriskā ēnas apgabalā, tai izejot caur spraugu necaurspīdgā ekrānā.
Heigensa trūkums ir tāds, ka tas nedod iespēju noskaidrot par dažādos virzienos difraģēto gaismas viļņu intensitāti. Tādeļ heigensa teorēmu ir papildinājis kāds vīrs vārdā Frenels kā rezltātā radās Heigensa -Frenhela princips jeb teorēma.

Heigensa - Frenhela princips nosaka, ka visi viļņa virsmas elementi ir koherenti un vienfāzes sekundāro viļņu avoti. Tiešī tādēļ jebkurā punktā gaismas intensitāti nosaka tajā pienākošo sekundāro viļņu interference. Ņemot vērā šo principu sanāk, ka difrakcijas pamatā ir nepārtraukti izvietotu koherentu avotu izstaroto viļņu interference.

Temperatūras kalkulators

Bieži gadās, ka ir jāveic dažādu temperatūru konvertēšana, taču no galvas neaceramies visas formulas, tādēļ ļoti ērti un ātri var lietot dažādus temperatūru konvertētājus, kuri ir pieejami internetā un arī telefonos. Lūk arī publicēju vienu no temperatūru kalkulatoriem, ar kuru iespējams pārveidot fārenheitu un kelvinu uz celsiju, kā arī celsiju uz fārenheitu.

Lūk arī redzams attēls no piedāvātā kalkulatora. Aprēķiniem tiek lietotas parastas formulas, kuras var atrast mācību grāmatās.

Pašu kalkulatoru variet atrast šeit - temperatūras kalkulators ceru, ka kādam noderēs.


Temperatūras kalkulators ļauj ietaupīt laiku, meklējot formulas mācību grāmatās vai internetā.

Termodinamiskās konstantes ķīmijā

Šeit ir pieejamas dažas termodinamiskās konstantes ķīmijā kā, piemēram, šādām vielām - Al, Al^3, Al(OH)3, HCI, CO2, CO, H2, KOH, Mg(OH)2, MH3, NH4+, NaCl, NaOH, H2S, H2SO4,  C.
Visas vielas pieejamas dažādos agregātu stāvokļos, tādēļ arī konstantes var atšķirties atbilstoši konkrētajam agregātu stāvoklim. Ar šo vielu konstantēm vajadzētu pietikt, lai varētu aprēķināt daudzu uzdevumu piemērus. Lūk arī zemāk variet aplūkot termodinamiskās konstantes ķīmijā.

Zemāk ir pieejams arī uzdevums ķīmijā, kur var aplūkot reālu piemēru, kur tiek izmantotas termodinamiskās konstantes, lai atrisinātu uzdevumu. Nekas baigi sarežģīts jau nav, atliek tikai ievietot konstantes risinājumā atbilstoši vajadzīgajam agregātu stāvoklim un pēc tam jau tikai jālieto parastās matemātikas darbības.

Eksāmena atbildes fizikā

Eksāmena jautājumi fizikā  - mehānikas fizikālie pamati, molekulārfizika, termodinamika.

1. Fizikas definīcija un metodes. Fizikas loma tehnikā un zinātnē.
2. Fizikas nozares, tās vēsture un galvenās idejas.
3. Vispārējie fizikālie priekšstati par pasauli. Telpa, laiks, mijiedarbe.
4. Mērvienību sistēmas, pamatvienības un to etaloni.
5. Mehānika un tās galvenās nozares.
6. Atsaites sistēmas. Mehāniskās kustības veidi, kustības likums.
7. Lineārais ātrums.
8. Lineārais paātrinājums, tā komponentes līklīnijas kustībā.
9. Leņķiskais ātrums un leņķiskais paātrinājums.
10. Gravitācijas spēks.
11. Elastības spēks.
12. Berzes spēks.
13. Trīs Ņūtona likumi - dinamikas pamatlikumi.
14. Kinemātiskais impulss un spēka impulss, to saistība.
15. Mainīga spēka darbs un jauda.
16. Kinētiskā un potenciālā enerģija.
17. Ņūtona mehānikas pielietojamības robežas.
18. Inerces spēki.
19. Materiāla punkta rotācijas kustības vienādojumi.
20. Kustības daudzuma momenta teorēma materiālu punktu sistēmai.
21. Materiālu punktu sistēmas un absolūti cieta ķermeņa masas centrs.
22. Materiālu punktu sistēmas un absolūti cieta ķermeņa masas centra kustības teorēma.
23. Kustības daudzuma momenta teorēma materiālu punktu sistēmai un absolūti cietam ķermenim.
24. Inerces moments. Galvenās inerces asis. Šteinera teorēma.
25. Cieta  ķermeņa rotācijas kustības pamatvienādojums.
26. Spēka darbs un jauda absolūti cieta ķermeņa rotācijas kustībā. Šāda ķermeņa potenciālā un kinemātiskā enerģija.
27. Absolūti cieta ķermeņa kinētiskā enerģija (Kēniga teorēma)
28. Harmoniskas svārstības un parametri.
29. Harmoniska oscilatora vienādojums vinekāršajā gadījumā.
30. Rimstošās svārstības. Rimšanas laiks. Logaritmiskais dekrements,
31. Rimstošas uzspiestas svārstības.
32. Skalāru sinhronu svārstību saskaitīšana
33. Perpendikulāri sinhronu svārstību saskaitīšana.
34. Mehāniskie viļņi. viļņu fronte. Fāzes un grupas ātrums.
35. Mehānisko viļņu enerģijas blīvums Umova vektors.
36. Statiskās un termodinamiskās vielas pētīšanas metode.
37 Ideālas gāzes molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums
38. Temperatūra.
39. Klapeirona - Mendeļējeva vienādojums. Citas gāzes stāvokļa vienādojuma formas.
40. Daltona likums.
41. Ekvipartīcijas likums
42. Ideālās gāzes iekšējā enerģija
43. Maksvela sadalījums, gāzes, molekulu vidējie ātrumi.
44. Barometriskā formula
45. Bolcmaņa sadalījums.
46. Maksvela - Bolcmaņa sadalījums.
47. Molekulu sadursmes gāzēs un to vidējie raksturlielumi
48. Difūzija gāzēs
49. Siltuma vadīšana gāzēs
50. Iekšējā berze gāzēs
51. Sakarības starp gāzes pārneses koeficientiem.
52. Ideālās gāzes darbs.
53.Pirmais termodinamikas likums.
54. Izohoriski procesi ideālās gāzēs
55. Izobāriski procesi ideālās gāzēs
56. Izotermiski procesi ideālās gāzēs
57. Adiabātiski procesi ideālās gāzēs
58. Siltumietilpības jēdziens. Maijera vienādojums.
59. Klasiskā siltumietilpības teorijas ierobežotība
60. Siltuma dzinēju darbības princips.
61. Entopija, tās izmaiņas atgriezeniskos un neatgriezeniskos termodinamiskos procesos
62. Otrais termodinamikas likums
63. Otrā termodinamikas likuma, statiskais raksturs.
64. Trešais termodinamikas likums.
65. Fluktuācijas.

Eksāmena atbildes fizikā: Ir norādītas arī formulas un formulu paskaidrojumi. Šis ir vecs eksāmens, taču šos jautājumus izmanto katru gadu, jo biļešu jautājumi nemainās kā arī mācību tēmas nemainās, māca pēc vienas programmas. Eksāmena laikā var izmantot vienu A4 formulu lapu, bez paskaidrojumiem un teorijas. Taču, ja pacenšās tad teorija un paskaidrojumi ir iespējami arī uz šīs formulu lapas.

Noderīga informācija  - fizikas formulas - Šteinera teorēma

Ievads datoru arhitektūrā uzdevumi

Ievads datoru arhitektūrā uzdevumi:

1. Lielākā daļa no Jūsu ikdienā lietotajiem procesiem 70% no patērētā laika noslogo procesoru, bet 30% laika velta datu apmaiņai ar disku. Kāds Jums piedāvā iegādāties uzlabotu procesoru, kas ir par 50% (1,5 reizes) ātrāks nekā Jūsu rīcībā esošais (cena 10000$), bet vakar zvanīja kādas citas firmas tirdzniecības pārstāvis un piedāvāja disku komplektu, kas par 150% (2,5 reizes) uzlabotu disku caurlaides spēju (cena 7000$). Jūsu sistēmai uzlabojumi ir nepieciešami. Kuru piedāvājumu izvēlēties, ja finanšu līdzekļi jāizlieto pēc iespējas racionālāk? Tas ir, veiktspējas pieaugumam par 1% jāizmaksā pēc iespējas lētāk.

2. Katrai no sekojošām kombinācijām norādiet, vai tā ir iespējama:
1) TLB trāpījums, kešatmiņas trāpījums,
2) TLB neatrod, lappušu tabulas trāpījums, kešatmiņas trāpījums,
3) TLB neatrod, lappušu tabulas trāpījums, kešatmiņā neatrod,
4) TLB neatrod, lappušu tabulā neatrod, kešatmiņas trāpījums,
5) TLB neatrod, lappušu tabulā neatrod.

3. Lappuses izmērs ir 1024 baiti, bet fiziskās atmiņas maksimālais izmērs ir 2 MB.
a. Cik bitu vajadzīgi katrai virtuālajai adresei?
b. Cik bitu vajadzīgi katrai fiziskajai adresei?
c. Kāds ir maksimālais ierakstu skaits lappušu tabulā?
d. Uz kādu fizisko adresi attiecas virtuālā adrese 1524?
e. Uz kādu virtuālo adresi attiecas fiziskā adrese 1024?

4. Kāpēc kešatmiņu dažreiz sauc par saturadresējamo atmiņu (content addressable memory - CAM)?

5. Kāpēc virtuālās atmiņas lappusei tiek pievienots speciāls lauks, ko sauc par netīro (dirty) bitu?

6. Kāds ir Write-back (rakstīšana atpakaļ) princips, veicot darbības rezultāta pierakstīšanas operāciju. Kādas ir tā priekšrocības un galvenie trūkumi?

7. Ja salīdzinot 2 procesorus, tie atšķirtos tikai ar reģistru skaitu, vai kāds no tiem būtu labāks un kāpēc?

8. Datora atmiņa sastāv no 256K adrešu. Datora komandā ietilpst 4 lauki: operācijas kods, adresācijas veids (iespējamas 7 atšķirīgas vērtības), reģistra adreses lauks (sistēmā pavisam ir 60 reģistru), atmiņas adreses lauks. Cik garam jābūt katram no šiem 4 laukiem?

9. Paskaidrojiet TCP, UDP un IP protokolu vietu un sniegtos servisus OSI modeļa struktūrā.

Kāpēc krakšķ kauli?

Krakšķ kauli

Kauli krakšķ gan bērniem, gan pieaugušajiem. Saliecot roku vai kādu citu locītavu ir novērojams un dzirdams krakšķis locītavā. Izrādās, ka šī parādība nav bīstama un neliecina par kaut kādu slimības tuvošanos. Krakšķēšana ir atkarīga no locītavu konstrukcijas uzbūves. Parasti kaulu krakšķēšana ir novērojama cilvēkiem, kuriem ir pazemināts svars. Kauli krakšķ tādēļ, ka ir pazemināts locītavu šķidrumu daudzums vai arī locītavas nepietiekami blīvi atrodas viena pie otras. Tas var gadīties pēc kādu kaulu lūzumu sekām. Šāda parādība ir novērojama tiem cilvēkiem, kuriem ir diezgan smalki kauli. Kaulu krakšķēšana var arī pazust lietojot pareizos produktus uzturā, kas nodrošinātu pietiekamu locītavu šķidrumu daudzumu.
Ar man bija kādreiz jāuzdod šis jautājums, kāpēc krakšķ kauli. Un tad es sāku meklēt informāciju, kas varētu atrisināt šo problēmu. Sāku savā uzturā vairāk lietot piena produktus un katru dienu dzēru šķidrumu kā minimums 2 litrus dienā. Šis risinājums man nāca par labu un problēma tika novērsta, kā arī papildus nodarbojos ar fiziskām aktivitātēm, lai locītavas tā kārtīgi iekustinātu un pieslīpētu kaulus.
Dažreiz, kad kauli krakšķ, ir nepatīkama sajūta, liekās, ka kaut kas pārlūzt. Locītavām vajadzētu veikt vingrinājumus katru dienu, arī tas ir variants, kā pārtraukt šo kaulu krakšķēšanu jeb precīzāk locītavu krakšķēšanu. Tad, kad krakšķ locītavas, tas vienozīmīgi liecina par problēmu, kura ir jārisina. Nav patīkami, ka ir klusums un tev pēkšņi kauli nokrakšķ, tādēļ vajag pie tā piedomāt un novērst šo problēmu. Visas problēmas ir atrisināmas un novēršamas, tā nu tas ir.

Fizikas uzdevumi

Fizikas uzdevumi

Zemāk ir redzami trīs fizikas uzdevumi, kurus Jūs variet trenēties atrisināt. Būs arī dotas atbildes, tādēļ būs iespēja salīdzināt savu atrisināto rezultātu ar šeit ievietoto rezultātu, kurš ir 100% pareizs.

1.Fizikas uzdevums
Cik liels sākuma ātrums, vertikāli lejup krītošai lodītei jāpiešķir, lai tā no 57 m augstuma nokristu 3 sekundēs. Tātad sākuma vērtības ir augstums, kuru apzīmē ar h=57 m un laiks, ko apzīmē ar t=3 s.

2.Fizikas uzdevums
Spararats pēc t=1min, no rotācijas sākuma sasniedz ātrumu, kas atbilst frekvencei v=720 apgr/min. Aprēķināt spararata lenķisko paātrinājumu un apgriezienu skaitu šajā minūtē. Jāuzskata, ka kustība ir vienmērigi paralēla.

3.Fizikas uzdevums
Aprēķināt rotējoša riteņa rādiusu, ja zināms, ka lineārais ātrums v1, punktam, kas atrodas uz riteņa aploces ir 2,5 reizes lielāks par lineāro ātrumu punktam, kas atrodas par 5 cm tuvāk riteņa asij.

Zemāk redzamajās bildēs ir trīs fizikas uzdevumi un to atrisinājumi.







Patiesībā ir pieejami vēl ļoti daudz dažādi fizikas uzdevumi ar formulam un atrisinājumiem un pat paskaidrojumiem. Gadījumā, ja kādam rodās interese, tad atstājiet komentāru šeit lejā vai arī labāk atsūtiet e-pastu, sadaļā kontakti. Manurpāt, šādi teksta uzdevumi ar visām formulām un to lietojumu palīdz apgūt tēmu, Pats esmu gājis cauri visam šim posmam un zinu, ka ne visiem padodās fizika un man jau nav žēl ievietot šeit vai aizsūtīt privāti uzdevumu atrisinājumus.

Iespējams, ka varētu noderēt fizikas formulu lapa , lai vienkāršāk būtu risināt.

Atvasināšanas formulas

Aplūkojot attēlu, atradīsiet atvasināšanas formulas. Ir pieejamas gan parastas atvasināsanas formulas, kā arī saliktu funkciju atvasināšanas formulas. Lai būtu vieglāk uztvert šīs formulas un, lai varētu iemācīties atvasināt, es ievietošu pāris atvasināšanas uzdevumus. Šie uzdevumi ir jau atrisināti un rezultāti pārbaudīti. Atvasināšana nemaz nav tik sarežģīta, viss kas ir jāzin, tās ir pamata atvasināšanas formulas. Ja formulu lapa ir priekšā, tad nekādam problēmām, risinot uzdevumus, nevajadzētu būt. Esmu pats savā laikā mocījies ar dažādiem piemēriem, taču tad kad viss kļuva skaidrs jeb precīzāk, kad nebija vairāk variantu, viss patiesībā likās tik elementāri, vienīgi pirms tam tā nešķita. Ir pieejami arī uzdevumi, kur irt saliktas funkcijas atvasināšana.

Gadījumā, ja kādam ir interese varu ievietot vēl daudzas citas uzdevumu lapas ar risinājumiem, par dažādam tēmām kā arī noderīgas integrēšanas formulas. Principā risinājumi ir pieejami pilnīgi visam tēmām, tie ir vecie mājas darbi, kuri tika pirkti no kādas teicamnieces, kam padevās risināt tāda tipa uzdevumus. Atvasināšana ir tā pati integrēšana tikai ar pretējām darbībām. Ja lietojot šīs formulas vienā virzienā viss ir saprotams un izdodas, tad arī ar pretējo formulu pielietošanu nekādiem sarežģījumiem nevajadzētu būt.

Civilā aizsardzība

Objektā glabājas 6t hlora un notiek avārija,h=0.08m, vēja āturms ir 2m/s, t=20C, IN-inversija, atrodos h=8km atālumā no objekta.

1. iztvaikošanas laiksh – SIIV slāņa biezums, m;
d – SIIV īpatsvars,t/m3;
K2, K4, K7 – pēc tabulas 7, 8.


2. Aprēķināt ekvivalento daudzumu primārajā un sekundārajā mākonī.




K1 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV glabāšanas apstākļiem;
K2 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV fizikāli-ķīmiskām īpašībām, nosaka pēc tabulas 7;
K3 – koeficients, kas vienlīdzīgs hlora un faktiski noplūdušā SIIV toksodozu attiecībai, nosaka pēc tabulas7;
K4 – koeficients, kas atkarīgs no vēja ātruma, nosaka pēc tabulas 8;
K5 – pie inversijas=1;
K6 – koeficients, atkarīgs no laika, kas pagājis no avārijas sākuma, nosaka pēc taulas 6.
K7 – koeficients, kas atkarīgs no gaisa temperatūras, nosaka pēc tabulas 7;
Qo – noplūdušo SIIV daudzums, t.

6. Vai būs bīstamība attālumā kurā atrodos?
Jā, bīstamība būs, taču tākā kopējais saindējamās zonas dziļums nepārsniedz 8 km ,tad būs vairāk laika reaģēt uz notiekošo.

7. Rīcības plāns avārijas gadījumā.
Jāieslēdz radio vai TV valsts programma, jāseko līdzi informācijai, kas būtu jādara katastrofas gadījumā. Otrkārt jāsavāc visas nepieciešamās lietas: dokumenti, pareizs apģērbs, pārtika, lukturi ar rezerves baterijām, universāls nazis, sērkociņi vai šķiltavas, kurināmais (spirta sveces palīdzēs aizdedzināt sliktos laika apstākļos), sakaru līdzekļi, dzeramais ūdens, medikamenti. Ja ir iespēja, tad vajag informēt apkārtējos iedzīvotājus, jāseko ugunsdzēsēju (policijas) rīkojumiem. Vajag evakuēties atkarībā no vēja virziena.

Fizikas formulu lapa

Fizikas formulu lapas varētu noderēt daudziem. Tā nu ir sanācis, ka ir saglabājušās no veciem laikiem, digitalā formātā. Ir pieejamas tādas fiziku tēmu formulas kā magnētisms, optika, mehānika, molekulārfizika, elektrība. Ir arī pieejamas fizikas konstantes, kuras tiek lietotas formulās. Lai redzētu fizikas formulu lapas, tad uz tām ir jānospiež un attēls kļūs lielāks. Ceru, ka kādam noderēs, jo principā, visas šīs ievietotās formulas, apkopo ļoti daudz fizikas tēmas. Cik aceros, tad iespējams, ka visas šīs fizikas formulas, ir apkopotas no viena  kursa jeb semestra. Šeit gan nav pieejamas, pilnībā visas formulas, kādas ir pieejamas fizikā, taču iespējams, ka tuvākā laikā ievietošu arī pārējās formulu lapas, no citiem fizikas semestriem. Katrā ziņā labratorijas darbos liela daļa no šīm formulā ir, ta kā priekš labratorijas darbiem vajadzētu principā pietikt. Patiesībā ir arī pieejami visi labratorijas darbi par dažādam tēmām, ja kādam ir interese, tad var kaut ko sarunāt. Ir arī atrisināti dažādi fizikas uzdevumi par visam tēmām, tas varētu būt labs paraugs priekš kontroldarbiem. Pieļauju domu, ka daudzas skolas izmanto vienu uzdevumu krājumu un nekas daudz jau nav mainījies.Idejaj au paliek varbūt tikai skaitļi mainās. Principā daudzas fizikas formulas tiek iegūtas transformācijas ceļā, tās nedaudz pārveidojot.

Fizikas formulu lapa nr4 ir domāta kā pirmā formulu lapa. Varbūt, ja kādam ir vel pieejamas kaut kādas formulas, tad labprāt tās publicētu šeit, kā arī citus noderīgus materiālus, kuri varētu noderēt citiem, lai vieglāk apgūtu tēmas. Sazināties var vai nu atstājot komentāru šeit lejā vai sadaļā kontakti nosūtot vēstuli.

Vai kādam ir nepieciešamas vēl kādas fizikas formulas? Kā piemēram molekulārfizika? Formulu lapa paredzēta gan augstskolai, gan vidusskolai.

Komandu faili un skripti

Komandu faili ir teksta faili, kuri sastāv no Operētajsistēmas komandām. Katra komanda ir ierakstītā savā rindiņā. Komandu faila tips vienmēr it .bat faila tips. Komandu failus lieto, lai automatizētu izpildāmo komandu secību. Lai komandu failos izmantotu zarošanos un ciklu organizēšanu, tad lieto šādas komandas - goto, if, errorlevel, exist, choice, for, shift. Komandu faili nodrošina piekļūšanu pie failiem un katalogiem, kas atrodās uz cietā diska. Ir divu tipi komandas – iekšējās un ārējās. Iekšējās komandas ir visbiežāk izmantotās. Ir šādas iekšējās komandas - Break, Del, Mkdir, Set, Chdir, Dir, Path, Shift, Cls, Echo, Pause, Time, Copy, Exit, Prompt, Type, For, Goto, Ver, Verify, Vol, Rmdir, If, Date, Rem, Ren.
Visi faili, kuriem ir paplašinājums .bat, .exe vai .com, satur ārējās komandas.

Komandu faila piemērs:

Echo off // nerāda izpildāmās komandas uz ekrana
del c:\windows\test.tmp //izdzēš failu test.tmp no direktorijas windows, ja tāds fails eksistē.
dir > myfile.txt // parāda faila myfile.txt faila saturu uz ekrāna.


Skripts ir programma, kas automatizē kādu uzdevumu, ko lietotājs ir paredzējis. Skripti ir augsta līmeņa interpretētas programmēšanas valodas. Skripti nedarbojās ar datu struktūrām un atmiņu. Interpretitāte, nozīmē, ka skripti netiek izpildīti lietotajam redzamā veidā. Līdzīgi kā komandu faili arī skripti satur komandu rindas. Līdzīgi kā komandu failos arī skriptos var izmantot mainīgos. UNIX vidē skripti ir parasti teksta faili. Un teksta faila paplašinājums var būt jebkurš. Taču pieņemts, skripta failiem piešķirt .sh paplašinājumu, lai vieglāk būtu atpazīt, ka tieši tas ir skripta fails. Parasti skripta failos pirmā rinda ir #!/bin/bash. Šī pirmā rinda ir skripta komentārs. Skriptus var veidot ar teksta redaktoriem. Veidojot skriptu failus, failā var būt vairākas komandas.
Dažas no komandām, kuras var lietot, veidojot skriptu failus, tiks aprakstītas:

Cd – Nomaina direktoriju uz noradīto
Cp – kopē failus
Date – parāda laiku un datumu
Df – parāda, cik uz cietā diska ir brīvas vietas
Exit – iziet no programmas
Find – ar find var meklēt failus
Ls – parāda visas direktorijas saturu
Man – parāda informāciju par komandām, par kuram lietotājs vēlās uzzināt
Mkdir – izveido jaunu direktoriju
Mv – ar komandu mv, var pārvietot failus
Rm – izdzēš failu
Pwd – parāda informāciju, kurā direktorijā patreiz lietotājs atrodās.

Datoru tīkli

Komanda ping, ļauj noteikt pakešu nosūtīšanas-saņemšanas aizkaves, datu pāraides ātrumu.

Ar komandu tracert tiek attēlots maršruts līdz serverim ar piekļūšanas laikiem. Tajās vietās, kur pie ip adresēm ir kaut, kas rakstīts, tie ir domēni. Lai maršruta analīze tiktu veikta neattēlojot domēnus, tad jālieto parametrs
–d. Ar komandu ipconfig nosaka tīkla adaptera parametrus, DHCP un DNS uzstādījumu izmaiņas.

Host name ir vārds, kas identificē konkrētā datora domēnu apakšdomēnā.
DNS Suffix Search List norāda sarakstu ar tām adresēm, kurām ir viena ip adrese. Tiek parādīti trīs tīkla apdapteru parametri. Vmnet8, Vmnet1 un lokālajam tīklam.

Phisical Address ir MAC adrese jeb tīkla kartes adrese. IP Adress ir iekšējā adrese. Subnet Mask norāda apakštīkla masku, kas saistīta ar tīkla galamērķi. Bits apakštīkla maskā ir 0. Default Gateway ir tieši sasniedzama IP adrese, kas pieškirta maršrutētajam.

Metrikai ar mazāko skaitli ir lielāka prioritāte nekā metrikai ar lielāku skaitli.

Network Destination norāda maršruta tīkla galamērķa IP adresi. IP adrese 0.0.0.0 ir noklusējuma adrese. IP adrese 10.1.1.0 un 127.0.0.0 ir tiešās IP adreses. IP adreses, kas sākās ar 192 norāda, ka tā ir IP adrese, kas iet caur maršrutētāju. IP adreses, kas sākās ar 255 ir apakštīkla maskas adreses Apakštīkla maska nosaka cik hostdatoru atvēlēti tīkla adresei. Netmask ir apakštīkla maska. Getaway ir tieši sasniedzamā IP adrese. Interface raida paketi tīklā ar konkrēto IP adresi.

Ar komandu arp –a tiek pierakstīta fizikalā adrese un tips tiek piešķirts kā dinamisks. Tas nozimē, ka šī fizikālā adrese saglabāsies tikai kādu noteiktu laiku.

Atverot mājaslapu http://www.db.ripe.net/whois un ievadot, IP adresi, var saņemt informāciju par domēnu. Var uzzināt, kam pieder šis domēns, kas nodrošina interneta pieslēgumu.

Elektroniskā mācību grāmata Windows 7

Microsoft piedavā bezmaksas e-grāmatu jeb pilnā nosaukumā elektroniskā grāmata Windows 7 -soli pa solim. Elektroniskās mācību grāmatas Windows 7 - soli pa solim autori ir Joan Preppernau un Joyce Cox. Elektroniskajā mācību gramatā windows 7 – soli pa solim tiek aprakstīta Windows 7 operētajsistēmas darbībības vide. Elektroniskā mācību gramata Windows 7 – soli pa solim satur 61 lapaspusi. Kopumā grāmatā ir trīs galvenās nodaļas un piecpatsmit apakšnodaļas. Pirmajā grāmatas nodaļā tiek aprakstīts, kādi ir pirmie darbi ar Windows 7 operētajsistēmu. Pirmajā grāmatas nodaļā Windows 7 tiek aprakstīts vispārīgi. Pirmā grāmatas nodaļa ietver šādas apakšnodaļas – aplūkot Windows 7, Windows 7 navigācija un mapes, mainīt vizuālos elementus, mainīt mapes un failus, kā strādāt ar Windows 7 programmām, kā strādāt ar interneta eksploreri. Otrajā Windows 7 grāmatas nodaļā tiek aprakstīts kā parvaldīt Windows 7 operētājsistēmu. Nodaļā tiek iekļautas tādas apakšnodaļas kā sistēmas iestatījumu mainīšana, uzstādīt ierīces, pārvaldīt Windows 7 drošību, optimizēt datoru iestatījumus, novērst dažādas problēmas. Trešā grāmatas nodaļa ir par datora un lietotāju administrēšanu. Trešā nodaļa ietver šādas apakšnodaļas – lietot vairākus datora lietotāju kontus, iestatīt tīkla savienojumus, darboties ar failiem, kas atrodas uz lokalā diska. Elektroniskajā grāmatā Windoes 7 – soli pa solim ir atrodami septiņpatsmit attēli. Grāmata ir rakstīta angļu valodā. Elektroniskajā grāmatā Windows 7 – soli pa solim ir aprakstīta svarīga lieta, kā nomainīt Windows 7 operētājsistēmai paroli. Tiek aprakstīts, par ekrānu, kā mainīt fonu un citus ekrāna iestatījumus. Tiek aprakstīts par programmu izvēlni, kā mainīt dizainu un kā pielikt un noņemt programmas, kuras lietotājs neizmanto. Grāmatā aprakstītas visas programmas, kādam nolūkam tās paredzētas un, ko viņas satur. Piemēram, aprakstīts, kas atrodās mapē Adminstrātorā rīki. Kā jau pēc nosaukuma, var nojaust, tad mapē adrodas visas programmas, kas saistītas ar Windows 7 administrēšanu. Ir aprakstīta funkcija meklētājs, kas atrodas zem izvēlnes sākt. Par meklētaju ir aprakstīts, ka ir iespējams meklēt dažādus failu formātus, piemēram, dokumentus. Grāmatā viena tēma ir veltīta tieši administrēšanas programmām.

E-grāmata paredzēta visiem, kam interesē uzzināt nedaudz vairāk par Windows 7. E-grāmatu var atrast internetā bezmaksas.