Daba
Vilhelma Purvīša padoms
Ja esi palicis bez dzīvām krāsām
Un avota, no kura vārdi plūst,
Bez dziesmām - mīlestības sāpju māsām,
Kas tev par atdzimšanas šūpli kļūst;
Ja esi palicis bez drauga laba,
Kas aklā izmisumā roku sniedz,
Tad atceries, ka tev visapkārt daba
Ar sauli, kurā diena plaukst kā zieds,
Ar mēnesi, kas tumsu projām triec,
Ar dvēseli, kas burvja dvašu glabā.
Atradu kādu vecu dzejoļu krājumu, kuru man uzdāvināja pabeidzot pamatskolu. Pārlasīju dažus dzejoļus un šis man iepatikās uzreiz, jau pēc pirmajām rindām. Īss dzejolītis, taču šīs rindas daudz ko pasaka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru