pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

Sajūtas un izjūtas

Ir visdažādākās sajūtas un izjūtas par notiekošo un katram tas ir vairāk vai mazāk savādāk. Ir patīkamas sajūtas kā arī gluži pretēji.
Vai ir zināms kāda sajūta, kad salauž roku? Sākumā ir tikai nojauta, ka kaut kas nav kārtībā, taču iekšā ir cerība, ka viss būs labi un ir tikai sasitums un pēc laika neko nemaz nevarēs izjust. Taču, jo vairāk laiks iet uz priekšu, jo skaidrāks viss kļūst, noliekot roku taisni ir acīmredzams, ka viņa stāv šķībi. Sāpes ar katru stundu palielinās. Diemžēl ir jādodas pie ķirurga. Vienmēr ir rinda un jāsēž uzgaidamā telpā, jo ilgāk gaidi, jo lielāks uztraukums par to, kas tevi sagaida. Kad pienāk tava kārta tu iesoļo palātā, vispirms apskata, aizsūta uztaisīt rengenu. No rengena lapas jau neko daudz nesaproti un ar visu zīmējumu dodies atpakaļ pie ķirurga. Lepni apgulies uz galda, prožektora gaismas spīd tieši acīs. Medmāsa paņem šprici un ieliež pretsāpju šķidrumu rokā. Tu nojaut, ka tālākais process diezko patīkams nebūs. Ķirurgs paņem tavu roku, un strauji pagriež. Ticiet vai nē, bet ar vienu reizi nepietiek, tas tiek atkārtots vēl papildus divas reizes. Un vai tiešām pretsāpju līdzeklis palīdzēja? Šaubos vai vispār tur kaut kas var palīdzēt, ja roka vienkārši tiek paņemta un kauli tiek iegriezti atpakaļ pareizajā pozīcijā, iekšējs lūzums. Vai tas sāp? Grūti teikt, pieņemsim, ka sāpes ir tikai cilvēka galvā, tādā gadījumā nesāp, bet tajā reizē bija uztraukums un sāpes bija neizturamas. Vai domājiet, ka pēc ģipša uzlikšanas nesāpēja,  varbūt, ka nesāpēja, bet diskonforts bija jūtams, jo visa roka pulsēja, un bija jūtami visi sirds sitieni. Pēc ģipša noņemšanas roka, nemaz nebija tik paklausīga, pirmā dienā viņa bija kā lupata, tāda sajūta, ka notirpst roka.

Kādas sajūtas un izjūtas ir, kad uzliek šuves zem zoda, kad ir vaļēja brūce? Dodies iekšā palātā, apgulies uz galda, prožektors spīd acīs, tev tieši brūcē iešpricē pretsāpju līdzekli. Brīdina, ka nebūs patīkama sajūta, bet lai cik dīvaini nebūtu, neko īpaši nevar just, tā it kā kāds iekniebtu, bet ne pārāk stipri. Diezgan mierīga sajūta bez uztraukuma. Tad seko nākamais solis, uz sejas uzklāj sejas pārvalku, lai neredzētu šūšanas procesu. Paņem adatu ar diegu un tu jūti kā lēnām caur tavu ādu tiek vilkta adata ar visu diegu. Dīvaini, bet nesāp, patīkama spirta smarža, ar, kuru pirms tam tika notīrīta brūce. Šūšanas laikā pat var pajokoties ar ķirurgu. Vienīgi sirds darbība paātrinājās brīdī, kad tika uzklāts sejas pārvalks, jo tā nav patīkama sajūta, liekās tā it kā tu jau būtu morgā. Tu tikai dzirdi, bet neredzi. Pēc procedūras piecelies un saproti, ka sasodīti daudz asinis ir bijušas no mazas šuves, visi mati asinīs, kakls asinīs, kurš par laimi tiek notīrīts ar spirtu. Pēc 12 dienām, var doties atkal un izņemt šuves. Šuves izņemšanas arī ir interesanta, tiek ar spirtu noberzta krevele, tāda patīkami dedzinoša sajūta. Pēc tam pa vienai šuvei lēnām tiek izņemta jeb precīzāk izrauta. Interesantas izjūtas, aptuveni tā it kā būtu neliela brūce, kura vēl asiņo un uz brūces uzliktu nedaudz sāli.

Pēc otrā gadījuma, kad tika liktas šuves es sapratu, ka sāpes principā mēs radam paši savā zemapziņā, ja esi mierīgs un neuztraucies, domā pozitīvi un smaidi, praktiski fiziskas sāpes nav jūtamas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru