sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

Brīvdienas nav manas laimīgas dienas


Brīvdienas nav manas laimīgās dienas

Un tā tu biji,
un tā tu uzklausīji.
Brīvdienas daudzas vai viena,
brīvdienas nav manas laimīgās dienas.
Kaut gan, ko vainot pirmo,
dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas.

Es meklēju vārdus kalna malā,
lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā.
Viss rādīsies īpašs ne tā, kā uz zemes,
un tomēr, tie būsim mēs un vēl mēness.

Un tā tu biji,
un tā tu piemānīji.
Vārdi tie slēpjas
Es it kā runāju īstos, bet pazaudējos
Kaut gan, ko vainot lietas,
vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas.

Es meklēju vārdus kalna malā,
lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā.
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
un tomēr tie būsim mēs un vel mēness.

Debesīs būs mūsu kino,
popkorna vietā - lietus,
kolu mēs dzersim mājās,
tagad vērosim saulesrietus.

Es meklēju vārdus kalna malā,
lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā.
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
un tomēr tie būsim mēs un vel mēness.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru